27. / 9. septembris, trešdiena, gavēņa diena.

Visl. Pimena Lielā (ap 450.).

Visl. svtmoc. Pečoru Kukšas un Pimena gavētāja, Tuvajās alās (starp 1114.-1123.). Svt. Osija apl., Kordobas bīsk. (359). Svt. Libērija apl., Romas pāvesta (366). Visl. Palestīnas Pimena (ap 602.). Moc. Anfisas. Visl. Savvas. Svtmoc. priest. Stefana Ņemkova un ar viņu 18 moc. (1918); svtmoc. Pāvila Fokina (1918); svtmoc. priest. Jāņa Ļebedeva, Jāņa Smirnova un visl.moc. Mefodija Ivanova (1937); svtmoc. priest. Aleksandra Cicerova (1939); svtmoc. priest. Vladimira Sokolova (1940); sv. priest. Dimitrija Krjučkova apl. (1952).

Gal. 207. lekc. III, 15-22.

Mk. 23. lekc. VI, 7-13:

7 Un Viņš pārstaigāja ciemus, visapkārt mācīdams. Un Viņš sasauca divpadsmit un sāka tos izsūtīt pa diviem, un deva tiem varu pār nešķīstiem gariem,

8 un tiem pavēlēja nekā neņemt līdzi ceļā kā vien nūju, ne maizi, ne kulīti, nedz naudu jostā,

9 bet tikai apaut kurpes un neapvilkt divi svārkus.

10 Un Viņš tiem sacīja: "Kur jūs ieiesit kādā namā, tur palieciet, tiekāms jūs no turienes aizejat.

11 Un, ja kādā vietā jūs nedz pieņems, nedz jūs klausīs, tad izeita no turienes un nokratait pīšļus no savām kājām viņiem par liecību."

12 Un tie izgājuši sludināja, lai atgriežas no grēkiem,

13 un izdzina daudz ļaunu garu un svaidīja daudz vājus ar eļļu un darīja viņus veselus.

26. / 8. septembris, otrdiena

Vissvētās Dievadzemdētājas Vladimiras ikonas sagaidīšana (svinības noteiktas par godu Maskavas izglābšanai no Tamerlāna uzbrukuma 1395. g.).

Moc. Adriāna un Natālijas (305-311). Svētl. Divejevas Marijas (1931).

Visl. Ondrusovas Adriāna (1549). Vidusāzijas metropolijas apgabala svēto kopēja godināšana. Orlas svēto kopēja godināšana.

Svtmoc. priest. Pētera Jevļeva; sv. priest. Georgija Kossova apl. (1928). Svtmoc. priest. Viktora Ellanska, moc. Dimitrija Morozova, Pētera Bordana un sv. virspriest. Romāna Medveda apl. (1937). Svt. Nikolaja apl., Alma-Atas metr., sv. relikviju iegūšana (2000).

Dievmātes Pleskavas Pečoru ikonas, sauktas «Aizkustinājums» (1524).

Rīt. – Lk. 4. lekc. I, 39-49, 56.

Lit. – Gal. 204. lekc. II, 21 – III, 7. Mk.22. lekc. VI, 1-7:

1 Un Viņš no turienes aizgāja un nāk Savā tēva pilsētā, un Viņa mācekļi iet Viņam līdzi.

2 Un, kad sabats nāca, Viņš sāka sinagogā mācīt; un daudzi, Viņu dzirdēdami, izbrīnījās un sacīja: "No kurienes Viņš to ņēmis? Un kas tā par gudrību, kas Viņam dota, un kā tādi brīnumi nāk no Viņa rokām?

3 Vai Viņš nav namdaris, Marijas dēls un Jēkaba un Jāzepa, un Jūdas, un Sīmaņa brālis, un vai Viņa māsas nav šeit pie mums?" Un tie ņēma apgrēcību pie Viņa.

4 Bet Jēzus tiem sacīja: "Pravietis nekur nav mazāk cienīts kā savā tēvu zemē un savos rados un savās mājās."

5 Un Viņš tur nevienu brīnumu nevarēja darīt, tik vien retiem vājiem Viņš rokas uzlika un tos dziedināja.

6 Un Viņš brīnījās par viņu neticību.

7 Un Viņš pārstaigāja ciemus, visapkārt mācīdams. Un Viņš sasauca divpadsmit un sāka tos izsūtīt pa diviem, un deva tiem varu pār nešķīstiem gariem,

Aizlūguma fragments.

24. / 6. septembris, svētdiena

14. svētdiena pēc Trijādības.

#aizlūgums

Evaņģēlija lasījums.

24. / 6. septembris, svētdiena

14. svētdiena pēc Trijādības.

#evaņģēlijs

Apustuļu lasījums.

24. / 6. septembris, svētdiena

14. svētdiena pēc Trijādības.

#apustuļi

Dievkalpojumu saraksts Debesbraukšanas baznīcā

15.nedēļā pēc Trijādības Svētkiem

no 7.septembra līdz 13.septembrim:

9.septembris trešdiena- 18:00 akafists svētītājam Nikolajam Brīnumdarim ar aizlūgumu,

11.septembris piektdiena- 18:00 akafists svētajam pravietim Jānim Kristītājam ar aizlūgumu;

12.septembris sestdiena- 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija,

17:00 Svētdienas priekšvakara dievkalpojums;

13.septembris Svētdiena - 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija.

#dievkalpojumusaraksts

24. / 6. septembris, svētdiena

14. svētdiena pēc Trijādības. 5. balss.

Pēc liturģijas tiek kalpots aizlūgums par Dieva radības saglabāšanu.

Svtmoc. Eutīhija, apustuļa Jāņa Teologa skolnieka (I).

Svt. Pētera, Maskavas un visas Krievzemes metropolīta un brīnumdarītāja, sv. relikviju pārnešana (1479).

Visl. Komeļas Arsēnija (1550). Visl. Aristoklija, Maskavas stareca (1918). Moc. Tationa (305). Moc. Sīras, persiešu jaunavas (558). Visl. Georgija Limneota (ap 716.). Ap. pielīdz. Etolijas Kosmas (1779). Svtmoc. Maksima, Gorlicas priestera (1914). Maskavas svēto kopēja godināšana (pārejošas svinības svētdienā pirms 26. augusta). Svtmoc. Mihaila Voskresenska priestera un 28 mocekļu ar viņu (1918); visl.moc. Serafima Šahmutja (1946).

Dievmātes Pētera ikonas (ap 1306.).

Rīt. – 3. Ev. Mk. 71. lekc. XVI, 9-20. Lit. – 2. Kor. 170. lekc. I, 21 – II, 4. Mt. 89. lekc. XXII, 1-14:

1 Un Jēzus sāka atkal uz tiem runāt līdzībās un sacīja:

2 "Debesu valstība līdzinās ķēniņam, kas taisīja savam dēlam kāzas.

3 Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt viesus kāzās, bet tie negribēja nākt.

4 Viņš izsūtīja atkal citus kalpus un teica tiem: sakait aicinātiem: redzi, mans mielasts sataisīts, mani vērši un baroti lopi nokauti un viss sagatavots; nāciet kāzās.

5 Bet viņi to neievēroja un nogāja cits uz savu tīrumu un cits savās darīšanās.

6 Bet citi sagrāba viņa kalpus, tos apsmēja un nokāva.

7 Tad ķēniņš palika dusmīgs, viņš izsūtīja savu karaspēku un lika šos slepkavas nokaut un nodedzināja viņu pilsētu.

8 Tad viņš sacīja saviem kalpiem: kāzas ir sataisītas, bet viesi nebija cienīgi.

9 Tāpēc eita uz lielceļiem un aiciniet kāzās, kādus vien atrodat.

10 Un kalpi izgāja uz lielceļiem un atveda kādus vien atrazdami, ļaunus un labus, un kāzu nams pildījās ar viesiem.

11 Tad ķēniņš iegāja viesus aplūkot un ieraudzīja tur vienu cilvēku, kas nebija ģērbies kāzu drēbēs.

12 Un viņš sacīja tam: draugs, kā tu esi šeit ienācis bez kāzu drēbēm? - Bet tas palika kā mēms.

13 Tad ķēniņš sacīja saviem kalpiem: sasieniet tam kājas un rokas un izmetiet to galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.

14 Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu."

23. / 5. septembris, sestdiena

Vissvētās Dievadzemdētājas Aizmigšanas svētku svinību atsvēte.

Moc. Lupa (ap 306).

Svtmoc. Irineja, Lionas bīsk. (202). Visl. Nursas Eutīhija (ap 540.) un Florentija (547). Svt. Kallinīka, Konstantinopoles patriarha (705).

Svtmoc. Efrēma, Selenginskas bīsk., virspriest. Jāņa Vostorgova un moc. Nikolaja Varžanska (1918); svtmoc. priest. Pāvila Gaidaja un Jāņa Karabanova (1937).

Dievmātei: Fil. 240. lekc. II, 5-11. Lk. 54. lekc. X, 38-42, XI, 27-28. Dienas: 1. Kor. 130. lekc. IV, 1-5. Mt. 93. lekc. XXIII, 1-12:

1 Tad Jēzus griezās pie ļaudīm un Saviem mācekļiem ar šādiem vārdiem:

2 "Uz Mozus krēsla ir nosēdušies rakstu mācītāji un farizeji.

3 Visu, ko tie jums saka, to darait un turiet; bet pēc viņu darbiem nedarait. Jo tie gan māca, bet paši to nedara.

4 Jo tie sasien smagas nastas un liek tās cilvēkiem uz pleciem, bet paši negrib ne ar pirkstu tās kustināt.

5 Bet tie dara visus savus darbus tik tādēļ, lai ļaudis tos redzētu. Tie darina sev platas lūgšanas siksnas un drēbēm garus pušķus.

6 Tie mīl mielastos sēdēt goda vietās un sinagogās pirmajos krēslos

7 un ka ļaudis tirgus laukumos tos sveicina un sauc par rabi.

8 Bet jums nebūs saukties par rabi; jo viens ir jūsu mācītājs, Kristus, bet jūs visi esat brāļi.

9 Jums arī nevienu virs zemes nebūs saukt par savu tēvu, jo viens ir jūsu Tēvs, kas debesīs.

10 Jums arī nebūs saukties par vadoņiem, jo viens ir jūsu vadonis, Kristus.

11 Bet lielākais jūsu starpā lai ir jūsu kalps.

12 Un, kas pats paaugstināsies, tas tiks pazemots; un, kas pats pazemosies, tas tiks paaugstināts.

22. / 4. septembris, piektdiena, gavēņa diena.

Moc. Agafonika, Zotika, Feoprēpija (Bogoļepa), Akindīna, Severiāna un citu (305-311).

Svtmoc. Gorazda, Bohēmijas bīsk. (1942) (Serb.). Visl. Optinas Īzakija (1894).

Svtmoc. Afanasija, Tarsas bīsk. (270-275), visl. Anfusas (ap 298.), un viņas kalpotāju, moc. Harisīma un Neofīta (270-275). Moc. jaunavas Eulālijas (ap 303.).

Svtmoc. Makārija, Vjazmas bīsk., priest. Jāņa Bojaršinova un Aleksija Naumova (1918); svtmoc. Feodora, Penzas bīsk., un ar viņu priest. Vasīlija Smirnova un Gabriēla Arhangeļska (1937); svtmoc. Jāņa, Veļikolukas bīsk., Aleksija, Omskas arhibīsk., priest. Aleksandra Ratkovska, Mihaila Ļuberceva un Feodora Maļarovska, visl. mocekļu Ilariona Curikova, Jāņa Labas un Jerofeja Glazkova (1937).

Dievmātes Gruzijas ikonas (1650).

Gal. 201. lekc. II, 6-10.

Mk. 20. lekc. V, 22-24, 35 – VI, 1:

22 Un redzi, nāk viens no sinagogas priekšniekiem, Jairs vārdā, un, Viņu redzēdams, tas krīt pie Viņa kājām

23 un Viņu ļoti lūdz, sacīdams: "Mana meitiņa mirst, lūdzams, nāc un uzliec tai rokas, ka viņa top vesela un dzīvo."

24 Un Viņš ar to nogāja. Un daudz ļaužu Viņam gāja pakaļ un drūzmējās ap Viņu.

35 Viņam tā vēl runājot, kādi no sinagogas priekšnieka nāk un saka: "Tava meita jau nomirusi, ko tu vēl apgrūtini Mācītāju."

36 Bet Jēzus, šo vārdu neievērodams, sacīja uz sinagogas priekšnieku: "Nebīsties, tici vien!"

37 Un Viņš neļāva nevienam Sev līdzi ieiet kā vien Pēterim, Jēkabam un Jānim, Jēkaba brālim.

38 Un viņi ienāk sinagogas priekšnieka namā un dzird troksni un redz daudzus raudam un vaimanājam.

39 Un, iegājis namā, Viņš tiem saka: "Ko jūs trokšņojat un raudat? Tas bērns nav miris, bet guļ."

40 Un tie Viņu izsmēja. Bet Viņš, visus izdzinis, ņem Sev līdzi bērna tēvu un māti un tos, kas līdz ar Viņu bija, un ieiet, kur bērns gulēja.

41 Un Viņš satvēra bērna roku un saka uz to: "Talita, kūmi!" Tas ir tulkots: "Meitiņ, Es tev saku, celies augšā!"

42 Un meitiņa tūlīt cēlās un staigāja; tā bija divpadsmit gadus veca. Un tos tūliņ pārņēma liels uztraukums.

43 Un Viņš tiem stipri piekodināja, ka neviens to nedabūtu zināt, un lika tai dot ēst.

21. / 3. septembris, ceturtdiena

Ap. Fadeja no 70 ap. (ap 44.).

Moc. Vassas un viņas bērnu, moc. Teognija, Agapija un Pistīda (305-311). Visl. Smoļenskas Ābramija (1221). Visl. Divejevas Martas (1829).

Visl. Pečoru Ābramija strādīgā, Tuvajās alās (XII-XIII). Visl.moc. Rafaēla (1941) (Serbu).

Svtmoc. priest. Aleksandra Jelohovska (1918); svtmoc. priest. Pāvila Jagodinska (1937); visl.moc. Ignātija Dalanova, Optinas klostera hieromūka (1942).

Ar Gaismu rakstītā Vissvētās Dievadzemdētājas tēla parādīšanās Atona Svētā Panteleimona Krievu klosterī (1903).

Gal. 198. lekc. I, 1-10, 20 – II, 5.

Mk. 19. lekc. V, 1-20:

1 Un tie nonāca viņpus jūras, geraziešu zemē.

2 Un, Viņam no laivas izkāpjot, tūdaļ nāca pretim no kapiem cilvēks ar nešķīstu garu,

3 kam bija sava mītne kapos un ko neviens nevarēja ne ķēdēm saistīt.

4 Jo tas pinekļiem un ķēdēm daudzkārt bija saistīts; bet viņš salauza ķēdes un sarāva pinekļus, un neviens to nespēja savaldīt.

5 Un tas bija vienmēr naktīm un dienām kapos un kalnos, brēca un sita sevi ar akmeņiem.

6 Bet, Jēzu no tālienes ieraudzījis, tas skrēja un metās Viņa priekšā zemē

7 un brēca ar stipru balsi un sacīja: "Kas man ar Tevi, Jēzu, Tu Dieva, Visuaugstākā, Dēls? No Dieva puses, lūdzu, nemoki mani!"

8 Jo Viņš uz to sacīja: "Izej, tu nešķīstais gars, no tā cilvēka!"

9 Un Viņš tam jautāja: "Kāds tev vārds?" Un tas Viņam saka: "Vārds man leģions, jo mūsu ir daudz."

10 Un tas Viņu ļoti lūdza, lai Viņš neizdzītu tos no tā apgabala.

11 Bet tur pie kalna liels cūku pulks bija ganos.

12 Un tie Viņu lūdza, sacīdami: "Sūti mūs cūkās, ka tanīs ieskrienam."

13 Un Viņš tiem to atļāva, un nešķīstie gari izgājuši ieskrēja cūkās; un cūku pulks no krasta iegāzās jūrā. To bija ap divi tūkstoši, un tās noslīka jūrā.

14 Un viņu gani bēga un stāstīja to pilsētā un uz laukiem; un tie izgāja raudzīt, kas noticis.

15 Un tie nāk pie Jēzus un ierauga ļauna gara apsēsto tur sēžam apģērbtu un pilnā prātā, to pašu, kam tas leģions bijis; un tie izbijās.

16 Un tie, kas to bija redzējuši, viņiem stāstīja, kā ļaunā gara apsēstam bija noticis un par tām cūkām.

17 Un tie sāka Viņu lūgt, lai no viņu robežām izejot.

18 Un, kad Viņš kāpa laivā, tad ļaunā gara apsēstais Viņu lūdza, lai tas varētu palikt pie Viņa.

19 Bet Viņš tam neļāva un saka tam: "Ej savās mājās pie savējiem un stāsti tiem, kādas lielas lietas Tas Kungs tev darījis un kā Viņš par tevi apžēlojies."

20 Un tas nogāja un sāka sludināt visā desmit pilsētu apgabalā, ko Jēzus tam bija darījis, un visi brīnījās.

20. / 2. septembris, trešdiena, gavēņa diena.

Prav. Samuēla (XI gs. pirms Kr. Piedz.).

Moc. Sevīra un Memnona, un 37 mocekļu līdz ar viņiem (304). Svtmoc. priest. Aleksandra Maļinovska, Ļeva Jeršova, Vladimira Četverina (1918); svtmoc. Nikolaja Birjukova (1919). Svtmoc. Hermogēna, Toboļskas bīsk., sv. relikviju iegūšana (2005).

2. Kor. 197. lekc. XIII, 3-13.

Mk. 18. lekc. IV, 35-41:

35 Un Viņš tiem saka tanī dienā, vakaram metoties: "Pārcelsimies uz viņu malu."

36 Un, ļaudis atlaiduši, tie Viņu ņēma līdzi, tā ka Viņš laivā bija, un citas laivas bija pie Viņa.

37 Un liela vētra cēlās, un viļņi gāzās laivā, tā ka ūdens jau piepildīja laivu.

38 Un Viņš gulēja stūres galā uz spilvena; un tie Viņu modina un saka Viņam: "Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?"

39 Un uzmodies Viņš apsauca vēju un sacīja uz jūru: "Klusu, mierā!" Un vējš nostājās, un iestājās pilnīgs klusums.

40 Un Viņš uz tiem sacīja: "Kam jūs esat tik bailīgi? Kā jums nav ticības?"

41 Un tie ļoti izbijās un sacīja savā starpā: "Kas Tas tāds, ka pat vējš un jūra Viņam paklausa?"

19. / 1. septembris, otrdiena

Moc. Andreja Stratilata un ar viņu 2593 mocekļu Kilikijā. (284-305).

Svt. Pitirima, Lielpermas bīsk.

(1455). Moc. Timofeja, Agapija un Teklas, Palestīnā (ap 304.-306.).

Sv. priest. Nikolaja Ļebedeva apl. (1933). Visl. Marijas Korepovas, apl. (pēc 1942).

Dievmātes Donas ikonas (svētki iedibināti par godu Maskavas atbrīvošanai no tatāriem 1591. g.).

2. Kor. 196. lekc. XII, 20 – XIII, 2. Mk. 17. lekc. IV, 24-34:

24 Un Viņš tiem sacīja: "Ievērojiet, ko jūs dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērojat, mēros jums un pieliks jums vēl klāt.

25 Jo, kam ir, tam dos; un, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir."

26 Un Viņš sacīja: "Tāpat ir ar Dieva valstību, kā kad kāds cilvēks sēklu iemet zemē

27 un guļ un ceļas, nakti un dienu; un sēkla uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana.

28 Zeme pati no sevis nes augļus, papriekš stiebru, tad vārpu, tad briedušus graudus vārpā.

29 Un, kad augļi ienākušies, tad viņš tūdaļ sūta sirpi, jo pļaujamais laiks ir klāt."

30 Un Viņš sacīja: "Kam mēs Dieva valstību pielīdzināsim? Jeb kādā līdzībā mēs to tēlosim?

31 Kā sinepju graudiņš, kas zemē sēts, ir mazākais no visām sēklām virs zemes,

32 un, kad tas ir sēts, tad tas augtin aug un top lielāks par visiem dārza augiem un dabū lielus zarus, tā ka putni apakš debess viņa pavēnī var ligzdas taisīt."

33 Un daudzās tādās līdzībās Viņš uz tiem vārdu runāja, tā ka tie to varēja klausīties.

34 Bet bez līdzībām Viņš uz tiem neko nerunāja.

Aizlūguma par skolniekiem fragments.

17. / 30. augusts,

13. svētdiena pēc Trijādības.

#aizlūgums

Evaņģēlija lasījums.

17. / 30. augusts,

13. svētdiena pēc Trijādības.

#evaņģēlijs

Apustuļu lasījums.

17. / 30. augusts,

13. svētdiena pēc Trijādības.

#apustuļi

Dievkalpojumu saraksts Debesbraukšanas baznīcā

14.nedēļā pēc Trijādības Svētkiem

no 31.augusta līdz 6.septembrim:

2.septembris trešdiena- 18:00 akafists Kristum Dievam ar aizlūgumu,

4.septembris piektdiena- 18:00 akafists Vissvētajai Dievadzemdētājai ar aizlūgumu;

5.septembris sestdiena- 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija,

17:00 Svētdienas priekšvakara dievkalpojums;

6.septembris Svētdiena - 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija.

#dievkalpojumusaraksts

17. / 30. augusts,

13. svētdiena pēc Trijādības.

4. balss.

Moc. priest. Mirona, Kizikā (250). Visl. Ugrešas Pimena (1880).

Visl. Alīpija, Pečoru ikonogrāfa, Tuvajās alās (ap 1114.). Moc. Pāvila, viņa māsas Juliānijas un citu (ap 273.). Moc. Firsa, Leukija, Koronata un viņu karadraudzes (249-251). Moc. Patrokla (270-275). Moc. Stratona, Filipa, Eutīhiāna un Kipriāna, Nikomīdijā (ap 303.). Kuzbasa svēto kopēja godināšana (pārejošas svinības svētdienā pirms 18. augusta).

Svtmoc. priest. Aleksija Veļikoseļska (1918); svtmoc. priest. Nikolaja Okoloviča (1934) svtmoc. priest. Dimitrija Ostroumova (1937).

Dievmātes Svenas (Pečoru) ikonas (1288). Dievmātes ikonas „Prāta vairošana” (pārejošas svinības 1. svētdienā pēc 15. augusta).

Rīt. – 2. Ev. Mk. 70. lekc. XVI, 1-8. Lit. – 1. Kor. 166. lekc. XVI, 13-24. Mt. 87. lekc. XXI, 33-42:

33 Klausaities citu līdzību. Bija nama tēvs, kas dēstīja vīnadārzu, uzcēla tam visapkārt sētu, izraka tanī vīna spaidu un uzcēla torni, un iznomāja to strādniekiem, un pats aizceļoja.

34 Kad augļu laiks atnāca, tad viņš sūtīja savus kalpus pie strādniekiem, lai saņemtu savus augļus.

35 Bet strādnieki ņēma viņa kalpus: vienu tie šauta, otru nokāva un trešo nomētāja akmeņiem.

36 Viņš sūtīja atkal citus kalpus, vairāk kā pirmoreiz, un tie darīja viņiem tāpat.

37 Beidzot viņš sūtīja pie tiem savu dēlu un sacīja: no mana dēla tie taču kaunēsies.

38 Bet, kad strādnieki ieraudzīja viņa dēlu, tie sacīja savā starpā: šis ir tas mantinieks: iesim, nokausim to un paturēsim viņa mantojumu.

39 Un viņi ņēma to, izmeta no vīnadārza ārā un nokāva.

40 Kad nu vīnadārza kungs nāks, ko viņš darīs šiem strādniekiem?"

41 Viņi Tam sacīja: "Viņš šos ļaundarus bez žēlastības nogalinās un izdos vīnadārzu citiem strādniekiem, kas viņam atdos augļus īstā laikā."

42 Jēzus sacīja tiem: "Vai jūs nekad neesat rakstus lasījuši: akmens, ko nama cēlēji atmetuši, ir kļuvis par stūra akmeni; tas ir no Tā Kunga un ir brīnums mūsu acīs.

16. / 29. augusts, sestdiena

Dievmātes Aizmigšanas svētku pēcsvētki.

Rokām Nedarinātās Pestītāja ikonas (Ubrusa) pārnešana no Edesas uz Konstantinopoli (944). Moc. ārsta Diomēda, Kilikijas Tarsā (298). 33 Palestīnas mocekļu.

Visl. Ēģiptes Herimona (IV). Moc. lielkņaza Konstantīna (1714) (Rum.). Kemerovas svēto kopēja godināšana (pārejošas svinības svētdienā pirms 18. augusta).

Svtmoc. priest. Aleksandra Sokolova, visl.moc. Annas Ježovas, moc. Jēkaba (Jakova) Gortinska (1937).

Feodora Dievmātes ikonas (Kostromā) (1239) un Dievmātes ikonas, sauktas «Vissvētās Dievadzemdētajas Triumfs» (Portarturas) (1904).

Tēlam (Rokām Nedarinātajai ikonai): Kol. 250. lekc. I, 12-18 (vai 2. Kor. 173. lekc. III, 4-11). Lk. 48. lekc. (no vidus) IX, 51-56; X, 22-24. Dienas: 1. Kor. 126. lekc. II, 6-9.

Mt. 90. lekc. XXII, 15-22:

15 Tad farizeji aizgāja un apspriedās, kā varētu Viņu pieķert kādā vārdā.

16 Un tie sūtīja savus mācekļus pie Viņa ar ķēniņa Hēroda ļaudīm, un tie sacīja: "Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiesīgs, māci Dieva ceļus patiesībā, jo Tu neuzlūko cilvēka vaigu.

17 Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet, vai ir atļauts ķeizaram dot nodevas vai ne?"

18 Un Jēzus, nomanīdams viņu ļaunprātību, sacīja: "Kam jūs Mani kārdināt, jūs liekuļi?

19 Parādait Man nodevu naudu." Un tie atnesa Viņam vienu denāriju.

20 Un Viņš sacīja tiem: "Kā attēls šis un uzraksts?"

21 Tie sacīja: "Ķeizara." Tad Viņš tiem teica: "Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder."

22 Un, to dzirdēdami, tie brīnījās, atstāja Viņu un aizgāja.

15. / 28. augusts, piektdiena

Mūsu Vissvētās Valdnieces Dievadzemdētājas un Mūžamjaunavas Marijas Aizmigšana.

Sofijas, Dievišķās Gudrības, ikonas (Novgorodas). Godājamo Dievmātes Aizmigšanas ikonu: Kijevas Pečoru (1073), Ovinovas (1425), Pleskavas Pečoru (1472), Semigorodnajas (XV) un «Pjuhticas» (XVI) piemiņa. Dievmātes Mozdokas (XIII), Ackuras (I), Cilkanas (IV), Blahernas (Gruz.), Vladimiras Rostovas (XII), Gaenatas (XIII), Bahčisarajas, Čuhlomas (XIV), Surdegas (1530) un Tupičevas (XVII) ikonu.

Rīt. – Lk. 4. lekc. I, 39-49, 56.

Lit. – Fil. 240. lekc. II, 5-11.

Lk. 54. lekc. X, 32-42, XI, 27-28:

38 Atgadījās, ka viņi, tālāk ejot, nonāca kādā ciemā. Tur kāda sieva, Marta vārdā, uzņēma Viņu savā namā.

39 Un viņai bija māsa, vārdā Marija, tā apsēdusies pie Tā Kunga kājām, klausījās Viņa vārdos.

40 Bet Marta, aizņemta ar daudzām rūpēm par to, kā Viņu apkalpot, pienāca un sacīja: "Kungs, vai Tu neko nesaki par to, ka mana māsa mani atstājusi, lai es viena kalpotu? Saki jel viņai, lai viņa man palīdz."

41 Bet Tas Kungs viņai atbildēja, sacīdams: "Marta, Marta, tu rūpējies un zūdies par daudzām lietām.

42 Bet tikai vienas lietas vajag, Marija sev izraudzījusies labo daļu, tā viņai netaps atņemta."

27 Un gadījās, kad Viņš tā runāja, tad kāda sieva paceltā balsī uz Viņu sacīja: "Svētīgas tās miesas, kas Tevi nesušas, un tās krūtis, ko Tu esi zīdis."

28 Bet Viņš sacīja: "Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."

https://youtube.com/live/ciZlJyBhyYg

14. / 27. augusts, ceturtdiena, gavēņa diena.

Vissvētās Dievadzemdētājas Aizmigšanas priekšsvētki.

Prav. Mihas (no 12 Vecās Derības praviešiem) (VIII gs. pirms Kr. Piedz.). Visl. Feodosija, Pečoru igumena, sv. relikviju pārnešana (1091).

Visl. Novotoržas Arkādija (XI). Svtmoc. Markela, Apamejas bīsk. (ap 389.).

Svtmoc. Vasīlija, Černigovas arhibīsk., un ar viņu visl.moc. arhimandrīta Mateja Pomeranceva un moc. Aleksija Zvereva (1918); svtmoc. priest. Vladimira Cedrinska (1920); svtmoc. priest. Vladimira Smirnova un Nikolaja Tolgska, visl.moc. Eleufērija Pečeņņikova, visl.moc. igumenes Ievas Pavlovas, Eudokijas Perevozņikovas un moc. Feodora Zaharova (1937); visl. Aleksandra Urodova, apl. (1961).

Dievmātes ikonu, sauktu «Sarunu» (1383), un Narvas (1558).

2. Kor. 190. lekc. X, 7-18.

Mk. 14. lekc. III, 28-35:

28 Patiesi Es jums saku: visi grēki cilvēku bērniem taps piedoti, arī zaimi, ar ko tie Dievu zaimo.

29 Bet, kas Svēto Garu zaimo, tas nemūžam nedabū piedošanu, bet ir sodāms ar mūžīgu sodību."

30 Jo tie sacīja: "Viņam ir nešķīsts gars."

31 Tad Viņa māte un Viņa brāļi nāca un, ārā stāvēdami, pie Viņa sūtīja un Viņu sauca.

32 Un ļaudis sēdēja ap Viņu un Viņam sacīja: "Redzi, Tava māte un Tavi brāļi, un Tavas māsas ārā Tevi meklē."

33 Un Viņš tiem atbildēja un sacīja: "Kas ir Mana māte un Mani brāļi?"

34 Un Viņš visapkārt uzlūkoja tos, kas ap Viņu sēdēja, un saka: "Redzi - Mana māte un Mani brāļi.

35 Jo, kas Dieva prātu dara, tas ir Mans brālis un māsa, un māte."